अबोली मिटताना

संध्याकाळी अबोली मिटताना
तुझे अबोल गीत बरसले
पहाटे दवबिंदु पाहताना
साद घालू लागले
पाना-पानांत फूल हसले
केशरी किरणात न्हाऊन निघाले
संध्याकाळी अबोली मिटताना
तुझे अबोल गीत बरसले...

8 Comments:

Unknown said...

Hey you are a dreamy girl .. :)
This is again a dreamy poem…

Unknown said...

Kay lihilays … तुझे अबोल गीत बरसले khup awadli kavita…
Concise and sweet

CheSa said...

very nice thought! :)

Anuja Khaire said...

@Vaishanvi, Deepali and Chetan,

Thanks a lot!!

नमस्कार! मी कपिल said...

अबोलीची बोलकी कविता अवडली... :) छान...

Yogesh said...

अप्रतिम!!! खूप छान!!

Anuja Khaire said...

Thanks a lot!!

Akhil said...

sundar kavita ahe tuzi........ ahes kuthe? khup divasa blog var darshan nahi....... blog var rusanyasarkhe kahi karan ahe ka?

Post a Comment

कागदाचं एक पान